TRAVELEXPO ANKARA 2024
Ja jūs vēlaties redzēt vairāk bildes, jūs varat piesekot manam Instagram profilam anna_marija_civako
Kā tiek pagatavota turku kafija?
- Ar kafijas krūzīti nomēriet dzeramo ūdeni un ielejiet to kafijas vārāmajā traukā (cezve).
- Pievienojiet 2 tējkarotes kafijas (6 g) uz 1 kafijas krūzīti un cukuru, ja nepieciešams.
- Uz lēnas uguns kafiju labi samaisiet.
- Pēc brīža sadaliet vārošās putas kafijas krūzītēs.
- Atlikušo kafiju patriot uz uguns vēl vienu reizi un pārlejiet krūzītēs.
* Turku kafijai parasti pasniedz ūdeni. Ūdens dzeršana sagatavo muti kafijas garšas sajūtai.
Došanās privātajos braucienos ārzemēs
Turku lokums
Turku vārds lokma vai lokum nāk no arābu valodas لقمة luqma(t) “lukma”, daudzskaitlī لقوم luqūm “lukūm”. Osmaņu alternatīvais nosaukums ir rahat ul-hulküm, kas atvasināts no arābu راحة الحلقوم raḥat al-ḥulqum, kas nozīmē "kakla atslābinātājs". Lībijā, Tunisijā un Saūda Arābijā tas ir pazīstams kā حلقوم ḥalqūm “hulkūm”. Bosnijā tas ir pazīstams kā "rahat lokum". Grieķu nosaukums ir λουκούμι (lukumi), un tā etimoloģija ar mūsdienu turku valodu ir gandrīz identiska; Kiprā to sauc "Ķipras lokums".
Lai gan Anatolijā lokums ir pazīstams kopš 15. gadsimta, tas plaši izplatījās Osmaņu impērijas robežās, jo īpaši 17. gadsimtā. Eiropā 18. gadsimtā to sāka dēvēt par "turku saldumu", pateicoties kādam angļu ceļotājam. Agrāk to gatavoja no medus vai melases un miltiem, bet 17. gadsimtā, kad tika atklāts un ieviests rafinēts cukurs, pazīstams kā "Kelle cukurs", un īpaši ciete, mainījās gan "turku salduma" ražošana, gan garša.
Dažas tagad populāras turku dziesmas
- Renklensin (Reymen);
- Tek Başıma (Semicenk);
- Lan (Zeynep Bastık);
- Kömür (Mabel Matiz);
- Tiryakinim (Bayhan).
Nasreddins Hodža
Nasreddins Hodža un viņa smieklīgie stāsti ir pazīstami Turcijā un visā pasaulē. Lai gan ir zināms, ka viņš dzīvoja Akšehirā, Konijā, viņa stāsti ir izplatījušies visā pasaulē, sākot no Balkāniem līdz Persijai, arābu un Āfrikas kultūras, Ķīnai un Indijai. Nasreddina Hodžas stāstos, kas ir unikāli un izklaidējoši turku folklorā, bieži vien ir morāles vai tautas gudrības mācība. Viņam piemīt laba humora izjūta un spēja ar stāstu palīdzību nodot simbolisku vēstījumu, kā arī neparasta spēja ar humora palīdzību pievērsties sociāliem jautājumiem.
Turku hamams
Turku pirts / turku hamams ir ar īpašiem paņēmieniem apsildāma telpa, kurā tiek izmantots karsts un auksts ūdens. Telpa tiek izmantota vannošanai, "pīlingam", putu masāžai un patīkamai atpūtai. Tradicionāli hamams tiek sadalīts iz 2 daļām: sieviešu un vīriešu. Taču pastāv arī apvienotie hamami. Tiek uzskatīts, ka augstais mitrums un temperatūra hamamā palīdz ārstēt daudzas slimības. Hamams ir arī nozīmīga turku vēstures un kultūras sastāvdaļa.
Amulets pret ļauno aci
Nazar boncuğu - "ļaunas acs pērle" jeb amulets pret ļaunu aci. Tiek uzskatīts, ka amulets zilas acs formā pasargā no ļaunas acs un sliktas enerģijas. Šis talismans ir sastopams ne tikai daudzviet Turcijā, bet arī citās dienvidu un Tuvo Austrumu valstīs.
Turku kafija
Kafija turku gaumē ir pazīstama ar savu neparasto izskatu. Kafija parasti tiek pasniegta nelielā tasītē (fincan) ar ūdeni un turku saldumiem, piemēram, lukumu (lokum). Pati kafija var būt ar cukuru (şekerli), ar nelielu cukura daudzumu (orta) vai bez cukura (sade). Šai kafijai arī ir liela nozīme turku pirmskāzu tradīcijās un principā to bieži lieto arī ikdienā.
Turku brokastis
Brokastīm ir svarīga vieta turku dzīvē. Neskatoties uz to, ka katrā valstī ir savas brokastis, turku brokastis ir neatņemama Turcijas kultūras sastāvdaļa, kas apvieno lielas ģimenes un draugu lokus un kas dod pozitīvu noskaņojumu visai dienai.
Viebiežāk turku brokastīs tiek ēstas olas (tiek gatavotas dažādos veidos, piemēram, “menemen”), dažādi svaigie dārzeņi, sieri, olīvas, desas, asās un neasās pastas, ko smērē uz maizes; kā saldo mēdz ēst “kaymak” ar medu vai ievārījumus, ko smērē uz maizītes. Un noteikti brokastis nevar būs bez svaigās un karstās melnās turku tējas, ko uzvāra speciālā tējkannā “çaydanlık”.
Sabiha Gjokčena (Sabiha Gökçen)
Sabiha Gjokčena - aviācijas novatore. Viņa bija viena no pasaulē pirmajām sievietēm - iznīcinātāju pilotēm un pirmā turciete, kas veica kaujas lidojumus.
Tieši viņas vārdā Stambulā ir nosaukta viena no lidostām (İstanbul Sabiha Gökçen (Uluslararası) Havalimanı).
Šumeru literatūra un mitoloģija: Atrahasis
Atrahasis, "pārsteidzoši gudrais", ir tāda paša nosaukuma mesopotāmiešu mīta par plūdiem varoņa vārds (atbilst Bībeles Noa un Korāna Nuh), kas aprakstīts asīrobabiloniešu literatūrā no vecobabiloniešu perioda līdz pat jaunbabiloniešu periodam. Šumeru valodā viņa vārds ir Ziusudra (kas Berosā kļūst par Ksisuthrosu), savukārt " Gilgameša eposā" viņš tiek saukts par Utanapištimu - attiecīgi tas, kuram "ir ilgs mūžs", un tas, kurš "ir atradis dzīvi".
Šumeru panteonam, kuru pieņēma un asimilēja semītiskie babilonieši, bija piramīdveida struktūra, kuras priekšgalā bija dievs An, debesis, kas dalīja varu ar saviem diviem dēliem Enlilu un Enki, un visiem bija skaidri noteiktas atbildības jomas. An kontrolēja debesis, Enlil - zemi, bet Enki - okeāna dzīles. Praksē - vai nu tāpēc, ka Enlils bija zemes dievs, vai tāpēc, ka viņa priesteri Nippurā bija īpaši ietekmīga sociāla grupa, - tieši Enlils bija tas, kurš šumeru valdniekiem piešķīra karalisko varu. Enki nebija nekāda sakara ar šumeru karaļvalsti, tāpēc viņa dēls Marduks bija izslēgts no lēmumu pieņemšanas procesa, par kuru atbildēja Enlils.
Babiloniešu priesteri šeit parādīja savu rūgtumu. Antagonisms bija Enlil un Enki bija labi zināms, tāpēc daži pētnieki uzskatīja, ka abi dievi varētu pārstāvēt divas dažādas reliģijas - htonisko un debesu, kas saplūda šumeru reliģiskajā sistēmā. Babilonieši savos rakstos uzsvēra abu dievu sāncensību, protams, dodot priekšroku Enki, parādot ne tik daudz Enlila nevērtīgo dabu, bet noteikti viņa gudrības trūkumu un slikto gribu pret cilvēku rasi.
Vairāk informācijas:
- https://www.encyclopedia.com/environment/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/atrahasis
- https://faculty.gvsu.edu/websterm/Atrahasi.htm
- Frymer-Kensky, Tikva. “The Atrahasis Epic and Its Significance for Our Understanding of Genesis 1-9.” The Biblical Archaeologist, vol. 40, no. 4, 1977, pp. 147–55. JSTOR, https://doi.org/10.2307/3209529
- http://skazanie.info/mif-ob-atrahasise
- Millard. A. R. The
Atrahasis Epic and Its Place in Babylonian Literature. University of London. 1966. https://web.archive.org/web/20201209161330id_/https://eprints.soas.ac.uk/29625/1/10752597.pdf
-
Dalley.
S. (tulk.) Myths
from Mesopotamia Creation, The Flood, Gilgamesh and Others. Oxford: Oxford
World’s Classics.
2008.
Medicīnas tūrisms Turcijā
Vairāk un precīzāku informāciju par medicīnas tūrismu kopumā, THTC un medicīnas tūrismu Turcijā varat atrast:
1. http://www.veselibascentrs-mc.lv/medicinas-labsajutas-turisms/
2. http://www.veselibascentrs-mc.lv/medicinas-labsajutas-turisms/medicinas--labsajutas-turisms-turcija/